Skatām D dienu jaunā gaismā — ne tikai slavenos fotoattēlus no Normandijas pludmalēm, bet arī militārās vienības, jūrniekus un civiliedzīvotājus Anglijas dienvidu piekrastē, gatavojoties uzbrukumam.

Diktatori ir harizmātiski un sadistiski narcisi, tomēr visvairāk viņi alkst varas. Lai to saglabātu, ir jāvienojas, jāiebiedē un jāpiespiež.

Mēs ienirstam pasaulslavenu seno būvju inženierijas noslēpumos, apskatot tās no dažādām perspektīvām — sākot ar satelītattēliem un beidzot ar makro un mikroskopisku līmeni.

Kāpēc civilizācijas iet bojā? Sekojam arheologiem, kas pēta drupas dažādos pasaules reģionos un atklāj, kāpēc dažas no pasaules visvarenākajām civilizācijām kādā brīdī vienkārši izzuda.

Mēs izpētīsim ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības noslēpumus; Palūkosimies uz šo notikumu ar svaigām acīm, jo ASV valdības nesen izdotais dokuments ļaus atšķirt patiesību no izdomas.

Sekojam visplašākajiem izrakumiem Pompejos šajā paaudzē. Pateicoties piekļuvei arheoloģiskās un tiesu izpētes secinājumiem, atklājam, kas notika ar izdzīvojušajiem un viņu pēctečiem.

Slavenā klasicisma pētniece Mērija Bērda pēta, ko īsti nozīmēja būt Romas imperatoram, ļaujot mums ieskatīties aiz piļu sienām, lai uzzinātu par Senās Romas galma dzīvi un paradumiem.

Šajā seriālā būs redzami interesanti stāsti no vēstures hronikām par dārgumiem, ilgstošām sazvērestības teorijām, senām relikvijām, zudušām civilizācijām un kara noslēpumiem.

Cilvēces vēsturē ir bijuši daudzi diktatori. Vai viņiem ir kādas kopējas iezīmes, kādi apstākļi ir veicinājuši tirāniju un kādus paņēmienus viņi izmanto, lai nonāktu varas piramīdas augšgalā?

Spēcīgs un izlēmīgs līderis rodas tad, kad ir atbilstoši apstākļi, tomēr ir arī veidi, kā gūt popularitāti tautā. Šiem līderiem ir "sevi jāpārdod", lai uzbūvētu personības kultu.

Diktatori var šķist vareni, tomēr viņu vara ir atkarīga no daudzu personu tīkla, kas gūst labumu no diktatoram dotās varas. Un šis atbalsts maksā dārgi.

Slavenā klasicisma pētniece Mērija Bērda pēta, ko īsti nozīmēja būt Romas imperatoram, ļaujot mums ieskatīties aiz piļu sienām, lai uzzinātu par Senās Romas galma dzīvi un paradumiem.

Jaunākie izrakumi Anglijā un Francijā ir ļāvuši saprast, kā leģendārie romiešu kareivji dzīvoja ikdienā.

Jaunākie izrakumi Anglijā un Francijā ir ļāvuši saprast, kā leģendārie romiešu kareivji dzīvoja ikdienā.

2010. gadā gladiatoru kazarmu sabrukšana pievērsa uzmanību Pompeji bīstamajam stāvoklim. Eiropas Kopiena un Itālijas valdība pilsētas glābšanai atvēlēja 105 miljonus eiro.

Kopš jaunā izrakumu projekta pagājuši astoņi mēneši. Vietā, kur dažādi vulkāniskie slāņi atklāj Vezuva izvirduma notikumus, tiek atklāta neliela ieliņa.

Berlīne krīt, un karš Eiropā beidzas. Ar milzīgiem zaudējumiem abās karojošo pusēs krīt Okinava. Tiek gatavots iebrukums vienā no lielākajām Japānas salām, taču pēkšņi tiek likts lietā jauns ierocis.

Pēc lielā kara uzvarētāji paraksta Versaļas līgumu. Mēs sākam šo seriālu, pētot 20 gadus pēc Pirmā pasaules kara un notikumus, kas izraisīja Otro pasaules karu.

Šajā sērijā mēs pētām pāris pirmos Eiropas kaujas lauka gadus — no iebrukuma Francijā un Dankērkas evakuācijas līdz Hitlera pārkāpumam, kad viņš neievēroja ar Staļinu noslēgto paktu.

Mēs aplūkojam galvenās Klusā okeāna teātra kustības — Singapūras sagrāvi, Midveja kauju un Kokoda kampaņu — Rommela uzbrukumus Āfrikā un sabiedroto bombardēšanas kampaņu Eiropā.

Ass valstu iepriekšējais spēks mazinās — mazinās Japānas vara pār Dienvidaustrumā, Vācija piedzīvo arvien vairāk sakāvju Eiropā, un mēs redzam 2. pasaules kara notikumu gaitas maiņu.

Esam labāk izpratuši Kenedija politisko karjeru un Lī Hārvija Osvalda rīcību, bet tagad jāiedziļinās. Kas patiesībā ir atbildīgs par to? Vai mēs kādreiz uzzināsim pilnīgi visu?

Jaunie izrakumi Pompejos turpina atklāt bagātīgas vēstures liecības, bet jaunas un novatoriskas tehnoloģijas ļauj atrast pierādījumus par to, ka dažiem iedzīvotājiem izdevās pārdzīvot izvirdumu.

Mēs uzzinām par revolucionāriem zinātniskiem atklājumiem, ko profesors Brents Sīls izmanto, lai kļūtu par pirmo personu 2000 gadu laikā, kas lasa Hēraklijas tīstokļus.