Verners ir spiests atklāt policijai, ka Kristofs sarīkoja uzbrukumu Robertam. Verners cer, ka viņa atzīšanās uzlabos attiecības ar Robertu, bet piedzīvo rūgtu vilšanos. Maksis jūtas izmisis. Vanesa nekādi nespēj piedot viņa sānsoli. Viņš saprot – ja nerīkosies, viņu attiecības draud izjukt. Pauls nespēj izskaidrot pieredzēto panikas lēkmi un saista to ar Romijas nāvi. Džozija pamana Paula izmisumu un piedāvā palīdzību. Alfonss ar Hildegardi cenšas apgūt jauno kafijas aparātu un piedzīvo dažādus pārsteigumus.

Jau pulksten 18:00 svarīgākais par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē – uzticamas, objektīvas un daudzpusīgas ziņas! Raidījumā skatāmas arī novadu ziņas – par jaunākajiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju korespondenti. Raidījumu vada Ilze Vēbere, Ilze Dobele, Jānis Geste, Laura Vonda.

Dinamisks ikdienas kultūras aktualitāšu apskats katru darbdienas vakaru pēc "Dienas ziņām". Inteliģenti un emocionāli par norisēm vizuālajā mākslā, teātrī, kino, mūzikā un citās radošajās jomās. Raidījumu veido LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji – Jānis Holšteins-Upmanis, Adriāna Roze, Liene Jakovļeva un Edgars Raginskis.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

"Province" – tie ir valsts bēniņi. Tā ir kā savdabīga pasaule, kam ikdienā mēs, viesistabu un guļamistabu apdzīvotāji, nepievēršam daudz uzmanības. Laiks šeit rit pēc citiem likumiem. Tas atnāk gandrīz tikpat ātri, bet aiziet lēnāk un ilgāk kavējas. Katrai valstij un tautai ir vajadzīgi savi bēniņi. Tie dod kādu īpašu stabilitāti, kas nekā citādi nav iegūstama. Bēniņu lielākā bagātība ir to spēja būt citādiem…

Sākumā tā bija vienkārša kora dziesma. Tautas lūgšana un cerību stars. Cenzoru nīsta un dedzināta. Tā palīdzēja pārdzīvot karus, okupāciju un atkal atdzimt. Dziesma, kam bija lemts pacelties augstāk par citām un tapt par nācijas simbolu. "Dievs, svētī Latviju!" Latvijas himnai šogad aprit simtgade. Kā radās tautas lūgšana un kāds bija tās mūzikas un vārdu autors Baumaņu Kārlis? Kā mūsu dienās skan flīģelis, pie kura tika komponēta šī dziesma? Izņēmuma kārtā dienasgaismā izcelts trauslais himnas rokraksta oriģināls, kuru reiz klāja putekļu kārta un kuru no iznīcības esot paglābis kāds limbažnieks. Intervijas ar muzikologiem un vēstures pētniekiem. Nostāsti un leģendas. Latvijas Televīzijas dokumentālā filma "Valsts himnai – 100". Scenārija autore Judīte Čunka, režisors Uģis Kronbergs.

Ir grūti noticēt, ka kāds mediju projekts var pastāvēt tik ilgi kā Latvijas Televīzijas "Panorāma", kam šogad – 65! Ziņu raidījums dibināts tikai četrus gadus pēc pašas televīzijas dzimšanas dienas, proti, 1958. gadā, un saistīts ar daudzām izcilām personībām; tas sekojis līdzi un uzkrājis mūsu vēstures notikumu arhīvu – tagad tā ir visu mūsu kopīgā vērtība. Un kas gan cits, ja ne paši "panorāmieši" ir šodienas "Panorāmas" veiksmes atslēga, tāpēc raidījums "Daudz laimes, jubilār!" uz interviju aicinājis vienu no viņiem – skatītāju iemīļoto žurnālisti, vienu no talantīgākajām reportāžu meistarēm Aiju Kincu, ko kolēģi savulaik mīļi nodēvējuši par Sprīdīti – varbūt paironizējot par Aijas žaketīti un slaidajām bikšu kājām, bet visticamāk – par Kincas patieso interesi, dodoties tautā ar mikrofonu, kā arī par sirsnīgo draudzību, ko viņa izstaro. Raidījuma sarunā ar kolēģi Andreju Volmāru – daudz stāstu gan par "Panorāmas" vēsturi, gan par Aijas pašas pieredzi Latvijas Televīzijā, kas, starp citu, 90. gadu vidū iesākās kopā ar kolēģiem Ansi Bogustovu, Dīvu Reiznieku un citiem, veidojot agro ziņu programmu "Rīta bums".

Latvijā vecākā informatīvā programma Panorāma , kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien Panorāmas veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. Panorāma neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. Panorāma ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām Panorāmas skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls.

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Raidījumā "1:1" [viens pret vienu] satiekas sabiedrībā zināma personība un žurnālists. Raidījums skaidro, analizē un ļauj izprast sabiedrībai nozīmīgas norises visdažādākajās dzīves jomās Latvijā un pasaulē, izprast personības nozīmīgumu, atbildību šo procesu virzībā. Viesi izvēlēti, ņemot vērā tā brīža aktualitātes vai arī konkrētās personas iespējamo ietekmi uz notikumiem nākotnē, – valsts pirmās amatpersonas, biznesa, kultūras un nevalstiskā sektora pārstāvji. Raidījumu vada žurnālists Gundars Rēders.

"Lielās patiesības" ir raidījuma "Saknes debesīs" jaunās versijas nosaukums. Lielo patiesību jautājumi: Dzīvība, Nāve, Dievs, Cilvēks, Mīlestība, Bezgalība… Tie ir jautājumi, kas nebeidzami rada jaunus jautājumus. "Lielās patiesības" ir zinātnes, reliģijas un mākslas dialogs.

Diskusijas un intervijas par sabiedrībai nozīmīgām norisēm. Vada žurnālists Jānis Domburs.

Par jaunākajām sporta aktualitātēm vēstīs Latvijas Televīzijas Sporta redakcija. "Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija.

Raidījumā "1:1" [viens pret vienu] satiekas sabiedrībā zināma personība un žurnālists. Raidījums skaidro, analizē un ļauj izprast sabiedrībai nozīmīgas norises visdažādākajās dzīves jomās Latvijā un pasaulē, izprast personības nozīmīgumu, atbildību šo procesu virzībā. Viesi izvēlēti, ņemot vērā tā brīža aktualitātes vai arī konkrētās personas iespējamo ietekmi uz notikumiem nākotnē, – valsts pirmās amatpersonas, biznesa, kultūras un nevalstiskā sektora pārstāvji. Raidījumu vada žurnālists Gundars Rēders.

Visā pasaulē katru gadu gaļas iegūšanai tiek nokauti 70 miljardi sauszemes dzīvnieku. Paredzams, ka 2050. gadā, kad pasaules iedzīvotāju skaits tuvosies 10 miljardiem cilvēku, gaļas patēriņš palielināsies par 76 %. Taču mūsdienās lauksaimniecība piesārņo tikpat daudz kā transporta nozare. Šī nozare ir atbildīga par 15 % no siltumnīcefekta gāzu emisijām visā pasaulē. 2050. gadā šis daudzums trīskāršosies. Lai cīnītos pret globālo sasilšanu, gaļas patēriņš ir jāsamazina uz pusi un intensīvā lauksaimniecība jānomaina ar saprātīgāku modeli. Bet vai lauksaimniecība bez ietekmes uz vidi tiešām ir iespējama? Tā kā nākotnē mūs sagaida temperatūras paaugstināšanās un ūdens trūkums, kādus dzīvniekus mēs joprojām varēsim ēst? Vai 2050. gadā mums būs pilnībā jāmaina savi ēšanas paradumi un jākļūst par veģetāriešiem vai pat vegāniem?

Lai uzzinātu par kāda notikuma patiesajiem apstākļiem vai iesaistīto personu nodomiem, raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" komanda informācijas iegūšanai izmanto visdažādākos izmeklējošās žurnālistikas paņēmienus un žanrus – eksperimentus, testus, provokācijas, padziļinātus pētījumus, arī anonīmas intervijas. Žurnālisti padziļināti pēta un skatītājiem atklāj sociālpolitiskus tematus, kas ne vienmēr tiek izcelti citos medijos. Raidījums atklāj un atmasko, atsevišķos gadījumos sauc pie atbildības iesaistītās personas, norāda uz likumu nepilnībām, aicina mainīt pastāvošo kārtību, ja tā ir pretrunā sabiedrības interesēm. Raidījumu vada LTV Ziņu dienesta žurnālists Guntis Bojārs.

Informatīvi izklaidējošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.

"Rīta Panorāma" – ēterā no pl. 6.30 – 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. "Rīta Panorāma" piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem.

Verners ir spiests atklāt policijai, ka Kristofs sarīkoja uzbrukumu Robertam. Verners cer, ka viņa atzīšanās uzlabos attiecības ar Robertu, bet piedzīvo rūgtu vilšanos. Maksis jūtas izmisis. Vanesa nekādi nespēj piedot viņa sānsoli. Viņš saprot – ja nerīkosies, viņu attiecības draud izjukt. Pauls nespēj izskaidrot pieredzēto panikas lēkmi un saista to ar Romijas nāvi. Džozija pamana Paula izmisumu un piedāvā palīdzību. Alfonss ar Hildegardi cenšas apgūt jauno kafijas aparātu un piedzīvo dažādus pārsteigumus.

Seriāls stāsta par sešu spāņu ģimenes māsu dzīvi un grūtībām pārņemt ģimenes tekstila biznesu pēc tēva nāves 1913. gadā. Seriāla darbība risinās Madridē, Spānijā, no 1913. līdz 1917. gadam. Adela Silva ir vecākā māsa, kura pieņem lielāko daļu lēmumu. Viņa ir dāsna, mīloša un laipna atraitne, kura uzskata, ka mīlestība pie viņas durvīm vairs neklauvēs. Blanka ir skaista, eleganta un izglītota, saderinājusies ar baņķieri Rodolfo. Diana Silva ir uzņēmīga un aizvieto tēvu rūpnīcas priekšgalā. Viņa uzskata, ka sievietes tiek nepietiekami novērtētas. Fransiskai Silvai ir sapnis dziedāt izmeklētas auditorijas priekšā. Selija vēlas turpināt mācības, rakstīt un apskatīt pasauli. Elisa Silva ir jaunākā māsa. Viņa ir izlutināta, viegli aizkaitināma un nenobriedusi. Viņa sapņo atrast labi situētu vīrieti, ar kuru nodibināt ģimeni. Pēc tēva nāves māsām ir jāuzņemas atbildība par viņa uzņēmuma vadīšanu sabiedrībā, kurā sievietēm nav balsstiesību.

Betija un Franks aprūpē Mariju Zemmleri, kas klīnikā ir nonākusi autoavārijas dēļ. Drīz vien atklājas, ka avārijā gūtās traumas nav viņas vienīgā problēma. Jaunā sieviete cieš arī no cukura diabēta, tomēr arī tas vēl neizskaidro viņas sarežģīto stāvokli. Betijas vērība palīdz nākt uz pēdām jaunās sievietes kritiskā veselības stāvokļa patiesajiem iemesliem. Ava cenšas piesaistīt jaunā kolēģa Lūkasa uzmanību, bet viņš neizrāda nekādu interesi. Viņasprāt, tas var nozīmēt tikai to, ka simpātiskais kolēģis ir gejs. Tomēr Lūkasu interesē gan kāda sieviete, tikai līdz šim starp viņiem ir vairāk ķildu nekā romantikas.

Par to, kāpēc luga "Tumšie brieži" joprojām ir aktuāla tik daudzus gadus pēc tās uzrakstīšanas, pirms Daugavpils teātra izrādes Ojārs Rubenis sarunājas ar tās autori Ingu Ābeli, režisoru Dmitriju Petrenko un galvenās lomās – Alfa – tēlotāju Māri Korsieti.

Lauku mājas "Rasa Panemune" briežu saimniecības bizness nenes cerētos ienākumus, un attiecības ģimenē saspīlējas ar katru dienu arvien vairāk. Kādu dienu ģimenes tēvs Alfs pieņem smagu lēmumu – nokaut visus briežus – , kas kā zibens spēriens satricina viņa pusaugu meitu Riu, kas ļoti pieķērusies dzīvniekiem. Vecās rētas tiek uzplēstas, ilgi noklusētais izlaužas brīvībā un kā stipra lietusgāze pārlīst pār katru "Rasa Panemune" iemītnieku, ieskaitot Alfa sievu Nadīnu un viņa negaidīti ieradušos jaunības draugu. Daugavpils teātra izrādi "Tumšie brieži" mazā telpā uz eksperimentālās skatuves iestudējis režisors Dmitrijs Petrenko. Lugas autore ir Inga Ābele, un divdesmit gadus pirms Daugavpils iestudējuma šo viņas lugu ar lieliem panākumiem iestudēja divi režisori – Māra Ķimele Valmieras teātrī un Viesturs Kairišs Jaunajā Rīgas teātrī. Par Petrenko iestudējumu kritiķe Līga Ulberte raksta: "Kopumā Dmitrijs Petrenko arī šoreiz sev raksturīgajā režijas valodā ir pilnībā uzticējies dramaturģiskajam materiālam un licis tam noticēt aktieriem, un Inga Ābele visus ir aizvedusi līdz mākslinieciski harmoniskam un emocionāli ietekmējošam rezultātam."

Par jaunākajām sporta aktualitātēm vēstīs Latvijas Televīzijas Sporta redakcija. "Mūsu uzņemtais virziens izsakāms neformālā sauklī "sports sabiedrībai!". Šis virziens tika uzsākts jau iepriekš ar "Tautas sporta" sižetu sērijām un sporta laukumu kampaņām. Turpmāk LTV Tautas sporta sižeti būs tradicionāla "Sporta studijas" sastāvdaļa. "Sporta Studiju" vadīs rūdītie sporta žurnālisti Dāvids Ernštreits un Reinis Ošenieks, kā arī jaunās sporta žurnālistikas zvaigznes Andris Auziņš, Matīss Timofejevs un Raimonds Gekišs. "Sporta studijas" aktualitātēm sekojiet https://www.facebook.com/LTVSportaStudija.

Raidījumā "Kultūrdeva" viesosies viens no izcilākajiem latviešu gleznotājiem Imants Vecozols, kuram Nacionālajā Mākslas muzejā atklāta retrospektīvā izstāde "Gaismas laušana", kā arī alternatīvās kultūrvides aktīvistes – Maija Mazanova no Rīgas kultūrvietas "M/Darbnīca" un Kristīne Auniņa no Cēsu kultūrvietas "Mala".

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

Ziņas tiem, kas vēl neguļ! Īsi par vissvarīgākajiem un aktuālākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē!

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.

Franču kinorežisora Kloda Leluša uzņemtā drāma, kas ir kulta filmas "Vīrietis un sieviete" turpinājums. Agrākais sacīkšu braucējs Žans Luī Diroks ir pārliecināts, ka viņa dzīves skaistākie gadi jau ir aiz muguras. Viņš dzīvo veco ļaužu pansionātā nelielā Normandijas pilsētiņā. Viņš sēž viens, un, lai gan viņam ir atmiņas problēmas, viņš, iegrimis pārdomās, sapņo par sievieti, kura viņam tik daudz nozīmēja. Anna, kuru viņš nav saticis daudzus gadus, vada mazu veikaliņu. Žana Luī dēls Antuāns, norūpējies par tēva stāvokli, sameklē Annu un lūdz viņu apciemot viņas agrāko mīļāko. Viņi gremdējas atmiņās par laiku, kad bija kopā, atgriežas sev dārgās vietās, kas viņiem liek atcerēties viņu mīlestību, un atzīst, ka tie bija viņu mūža labākie gadi. Filmā redzamas ainas no 1966. gada filmas, kurā kopā spēlēja tie paši aktieri. Ir pagājuši 50 gadi, bet viņu siltie smaidi nav mainījušies. Lieliska aktierspēle, pazīstama mūzika un skaists mīlas stāsts, kas reiz bijis redzams uz ekrāna.

Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums "Krustpunktā" redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm.

Seriāls stāsta par sešu spāņu ģimenes māsu dzīvi un grūtībām pārņemt ģimenes tekstila biznesu pēc tēva nāves 1913. gadā. Seriāla darbība risinās Madridē, Spānijā, no 1913. līdz 1917. gadam. Adela Silva ir vecākā māsa, kura pieņem lielāko daļu lēmumu. Viņa ir dāsna, mīloša un laipna atraitne, kura uzskata, ka mīlestība pie viņas durvīm vairs neklauvēs. Blanka ir skaista, eleganta un izglītota, saderinājusies ar baņķieri Rodolfo. Diana Silva ir uzņēmīga un aizvieto tēvu rūpnīcas priekšgalā. Viņa uzskata, ka sievietes tiek nepietiekami novērtētas. Fransiskai Silvai ir sapnis dziedāt izmeklētas auditorijas priekšā. Selija vēlas turpināt mācības, rakstīt un apskatīt pasauli. Elisa Silva ir jaunākā māsa. Viņa ir izlutināta, viegli aizkaitināma un nenobriedusi. Viņa sapņo atrast labi situētu vīrieti, ar kuru nodibināt ģimeni. Pēc tēva nāves māsām ir jāuzņemas atbildība par viņa uzņēmuma vadīšanu sabiedrībā, kurā sievietēm nav balsstiesību.