Seriāls stāsta par sešu spāņu ģimenes māsu dzīvi un grūtībām pārņemt ģimenes tekstila biznesu pēc tēva nāves 1913. gadā. Seriāla darbība risinās Madridē, Spānijā, no 1913. līdz 1917. gadam. Adela Silva ir vecākā māsa, kura pieņem lielāko daļu lēmumu. Viņa ir dāsna, mīloša un laipna atraitne, kura uzskata, ka mīlestība pie viņas durvīm vairs neklauvēs. Blanka ir skaista, eleganta un izglītota, saderinājusies ar baņķieri Rodolfo. Diana Silva ir uzņēmīga un aizvieto tēvu rūpnīcas priekšgalā. Viņa uzskata, ka sievietes tiek nepietiekami novērtētas. Fransiskai Silvai ir sapnis dziedāt izmeklētas auditorijas priekšā. Selija vēlas turpināt mācības, rakstīt un apskatīt pasauli. Elisa Silva ir jaunākā māsa. Viņa ir izlutināta, viegli aizkaitināma un nenobriedusi. Viņa sapņo atrast labi situētu vīrieti, ar kuru nodibināt ģimeni. Pēc tēva nāves māsām ir jāuzņemas atbildība par viņa uzņēmuma vadīšanu sabiedrībā, kurā sievietēm nav balsstiesību.

Frankam un Emīlijai nav viegli sadzīvot. Viņš nezina, kā reaģēt uz meitas neparedzamo rīcību, taču negrasās padoties. Emīlija izvairās no Franka, bet satuvinās ar Betiju. Kad Franks saprot Emīlijas izmisumu, viņi atrod negaidītu emocionālo saikni. Hanna nav droša, kā turpināsies attiecības ar Aleksanderu, jo viņi dzīvo dažādās pasaulēs. Toties Tobiass ir iemīlējies un ir gatavs ļauties laimei ar Zanni. Bet vispirms viņam jāparūpējas par Robertu Martensu, kuram ir sarežģīts pleca lūzums. Turklāt jau tā grūtajā brīdī Roberts saņem ziņu, ka viņa priekšnieks un draugs viņu atlaiž no darba. Franks un Lūkass rūpējas par kādu neparasti aktīvu un netradicionāli domājošu dāmu Loru Bencingeri.

Veiksmīgā veterinārārste Keja Fostere nav atgriezusies ģimenes zirgaudzētavā "Vinlija", kopš viņas pusmāsa Elisone apprecējās ar viņas jaunības mīlestību Ēriku. Taču, uzzinot, ka saimniecībā nekontrolēti plosās vīruss, kas apdraud staļļa nākotni, Keja dodas palīgā. Pamāte Estere neuzņem viņu pārāk sirsnīgi, jo baidās, ka veterinārārstes ierašanās apdraud Elisones laulību. Aizdomas nav nepamatotas: Ēriks drīz mēģina tuvoties Kejai. Sieviete plāno pēc iespējas ātrāk doties prom, taču ceļā stājas neparedzēti šķēršļi. Nesen paplašinātā un modernizētā zirgaudzētava ir iekūlusies parādos, un to glābt var tikai zirgu izveseļošanās un uzvara jāšanas sacensībās. Kad saslimst staļļa labākais zirgs Peisers, situācija šķiet bezcerīga. Cīnoties ar vienu problēmu pēc otras, Kejai rodas aizdomas, ka pievilcīgais un noslēpumainais treneris Džeiks Gārbers, kurš saimniecībā strādā pavisam neilgi, slepus sadarbojas ar "Vinlijas" konkurentiem. Vai veterinārārstei ir taisnība? Vai viņai izdosies pārvarēt izaicinājumus un glābt zirgaudzētavu?

Raidījums par norisēm dabā un apkārtējā vidē. "Vides fakti" sniedz informāciju par sezonālām norisēm dabā un dzīvnieku pasaulē, par vides aktualitātēm, par videi draudzīgu dzīvesveidu, par aktuālām cilvēka un vides attiecībām ārpus Latvijas robežām. Raidījumā "Vides fakti" ir skatāmi arī piedzīvojumu sižeti par aktīvā tūrisma iespējām Latvijā, kā arī īsfilmas par neparastiem ceļojumiem pasaulē.

Kādu brīdi pēc 40. dzimšanas dienas sarunu raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" – Jaunā Rīgas teātra aktrise un režisore Kristīne Krūze-Hermane. Kristīne aktiermeistarības studijas beigusi 2007. gadā un savu pirmo – Klēras – lomu izrādē "Aristokrāti" nospēlējusi Nacionālajā teātrī. Plaša publika Kristīni Krūzi iepazina režisora Viestura Kairiša filmā "Tumšie brieži" (2006), kurā jaunajai aktrisei bija Rias loma, kas bija arī viņas pirmā lielākā kino pieredze. Šķiet, ka Kristīne ir ļoti dinamisks cilvēks, viņai nav trūcis drosmes aiziet no štata aktrises darba Jaunajā Rīgas teātrī, lai meklētu sevi psiholoģijas studijās, tagad jau maģistra līmenī. Studiju laikā viņa sākusi strādāt arī režijā, ko joprojām turpina. Ne reizi vien šarmantā māksliniece ir izteikusies, ka būt blakus tāda mēroga personībai, kāds ir viņas vīrs Alvis Hermanis, ir gan skaisti, gan izaicinoši. Ne mazāks izaicinājums ir attīstības ceļu mākslā un psiholoģijas studijas savienot ar trīs bērnu mammas slodzi. Pati savu agrās jaunības laiku aktrise atceras kā grūtu periodu, kad bijusi "ļoti nemierīgs pusaudzis". Kristīne ir ļoti atklāta pašanalīzē, sakot, ka nenovēl tādu "destruktīvu trakošanu" nevienam, vienlaikus arī atzīstot, ka katrai "trakošanai" ir cēlonis. Arī aiz katras ikdienišķas rīcības ir cēlonis, kas jāsaprot un jāierauga gan mūsu ģimenes locekļos, gan līdzcilvēkos, gan arī lugas varoņos. Mīlestība tāpat kā izpratne ir izglītības jautājums un darbības vārds.

Raidījuma De facto pamatu veido žurnālistu pētniecība, analīze, prognozes un versijas. De facto tapšanā piedalās arī LTV Ziņu dienesta žurnālisti, kas uz nedēļā svarīgāko lūko paraudzīties no cita skatupunkta.

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

Visvairāk klausītais Latvijas radio raidījums "Krustpunktā" redzams arī Latvijas televīzijas ēterā. Ne tiešraidē, bet ar nelielu nobīdi, iespējams sekot līdzi gan aktuālajām intervijām, gan klausītāju uzdotajiem jautājumiem un amatpersonu atbildēm.

Seriāls stāsta par sešu spāņu ģimenes māsu dzīvi un grūtībām pārņemt ģimenes tekstila biznesu pēc tēva nāves 1913. gadā. Seriāla darbība risinās Madridē, Spānijā, no 1913. līdz 1917. gadam. Adela Silva ir vecākā māsa, kura pieņem lielāko daļu lēmumu. Viņa ir dāsna, mīloša un laipna atraitne, kura uzskata, ka mīlestība pie viņas durvīm vairs neklauvēs. Blanka ir skaista, eleganta un izglītota, saderinājusies ar baņķieri Rodolfo. Diana Silva ir uzņēmīga un aizvieto tēvu rūpnīcas priekšgalā. Viņa uzskata, ka sievietes tiek nepietiekami novērtētas. Fransiskai Silvai ir sapnis dziedāt izmeklētas auditorijas priekšā. Selija vēlas turpināt mācības, rakstīt un apskatīt pasauli. Elisa Silva ir jaunākā māsa. Viņa ir izlutināta, viegli aizkaitināma un nenobriedusi. Viņa sapņo atrast labi situētu vīrieti, ar kuru nodibināt ģimeni. Pēc tēva nāves māsām ir jāuzņemas atbildība par viņa uzņēmuma vadīšanu sabiedrībā, kurā sievietēm nav balsstiesību.

Vai zināt, ka arī filozofus Imanuēlu Kantu, Johanu Gotfrīdu Herderu, dzejnieku Johanu Volfgangu Gēti var uzskatīt par bibliotekāriem, bet šodien vīrietis bibliotekārs ir liels retums? Tālab nav brīnums, ka Uģis Joksts būs vienīgais kungs sešu dalībnieču gaismas piļu darbinieču pulciņā. Aigas Volkovas komandā visas dāmas būs no Jelgavas pilsētas bibliotēkas draudzīgā kolektīva, bet Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītājas Rūtas Boktas komandā – dāmas no Olaines 2. vidusskolas un Rīgas 45. vidusskolas bibliotēkām. Rūta Bokta – komandas kapteine, Gulbenes novada bibliotēkas Reģionālā mācību centra vadītāja. Pēc studijām Rīgā atgriezusies dzimtajā pusē Gulbenē. Vasarā pārvietojas ar velosipēdu, bet ziemā slido un slēpo. Ļoti patīk savējiem pagatavot kaut ko gardu. Daiga Raļļa – strādā Olaines 2. vidusskolas bibliotēkā. Vasarās ar draugiem laivo pa Latvijas upēm vai ar auto apceļo dzimto zemi. Palaikam dzied, piedalās vai pati organizē karaokes pasākumus. Ja par grāmatu lasīšanu – priekšroku dod biogrāfiskajiem romāniem. Anita Šābele – Rīgas 45. vidusskolas bibliotekāre. Vaļasprieks ir supošana – ekstrēmākais piedzīvojums bija supot pa Temzu Lielbritānijā, lielā vējā un satiksmē. Patīk būt dabā un braukt ar velosipēdu, lasīt žurnālus par dabu, vēsturi un zinātni, kā arī viegla literatūra atpūtai. Aiga Volkova – komandas kapteine, bijusī LBB Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja. Radoša, inovatīva, orientēta uz personisko izaugsmi un pārmaiņām. Nupat Aiga ar kolēģi ir uzvedusi leļļu teātra izrādi pirmsskolas vecuma bērniem. No darba brīvajā laikā nūjo un kopā ar vīru audzina 3 dēlus. Andra Poota kapteines kolēģe, novadpētniece. Vispusīgi zinoša, nosvērta. Latviešu valodas kaismīga aizstāve. Andra izstaro iekšējo spēku un pārliecību. Spēj sadarboties ar citiem un strādāt komandā. Ģimene ir viņas lielākā bagātība, ļoti godā ģimenes tradīcijas. Ja Andrai būtu daudz brīva laika, viņa gribētu iemācīties tamborēt. Linda Langenfelde – kolēģe, Jelgavas pilsētas bibliotēkas direktores vietniece. Bibliotēku nozares profesionāle, bibliotekāre no matu galiņiem līdz papēžiem. Bibliotēku nozarē ir jau 40 gadus. Absolūta optimiste, kas glāzi vienmēr redzēs līdz pusei pilnu, nevis pustukšu. Patīk saule dabā un cilvēkos. Interesē māksla, arhitektūra, literatūra.

Koncertprogramma "Žanis un Johanna. Mīlestība" ar Gidona Krēmera un "Kremerata Baltica" piedalīšanos ir veltījums Žanim un Johannai Lipkēm — zem viņu Ķīpsalas koka šķūnīša grīdas vācu okupācijās laikā patvērumu un glābiņu rada daudzi režīma vajātie un nāvei nolemtie. Pirms koncerta piektdien, 4. jūlijā, pulksten 18.50, LTV1 skatītājiem būs iespēja ieskatīties Žaņa Lipkes memoriālā Ķīpsalā un tikties ar programmas "Žanis un Johanna. Mīlestība" veidotājiem. Pēc Žaņa Lipkes memoriāla veidotāju aicinājuma komponists Arturs Maskats radījis veltījumu pašaizliedzīgajiem rīdziniekiem. Koncertā pirmatskaņojumu Latvijā piedzīvoja Lipkēm veltītais Artura Maskata jaundarbs "Pusnakts Rīgā ( "Midnight in Riga", solisti Gidons Krēmers, Giedre Dirvanauskaite un Andrejs Puškarevs), kā arī Filipa Glāsa Otrais vijoļkoncerts "The American Four Seasons/Amerikāņu gadalaiki" un Mečislava Veinberga Kamersimfonija Nr. 2. op.147. Koncerta vizuālajā noformējumā izmantotas foto un video projekcijas, kā arī scenogrāfiju, kas koncertu pietuvinātu Lipkes memoriāla atmosfērai. Žanis un Johanna Lipkes ir ne tikai cilvēcības paraugs, viņi cauri smagiem likteņa pārbaudījumiem saglabā mīlestību līdz pat pēdējai mūža dienai. "Žanis un Johanna. Mīlestība", režisors — Viktors Jansons, scenogrāfs — Reinis Suhanovs.

Heninga vecāki nav apmierināti ar dēla draudzenes izvēli. Heninga māte uzzina, ka Širīna ir istabene viesnīcā. Heninga tēvs lūdz Širīnu atteikties no Heninga. Lai nebūtu jādomā par nelaimīgo mīlestību pret Paulu, Džozija nolemj sportot. Viņa dodas pārgājienā mežā, kur devies arī Pauls ar Konstanci. Džozija paslēpjas no abiem mednieku tornī, bet tad viņai atgadās nepatīkama ķibele. Ariāna apgalvo, ka Lija viņu speciāli nogrūda pa kāpnēm, Roberts izsaka pārmetumus Lijai. Rozālija piedāvā Maksim un Vanesai nopirkt māju viņu vietā, bet Alfonss šaubās par šāda veida darījumu.

Jau pulksten 18:00 svarīgākais par aktuālajiem notikumiem Latvijā un pasaulē – uzticamas, objektīvas un daudzpusīgas ziņas! Raidījumā skatāmas arī novadu ziņas – par jaunākajiem notikumiem Kurzemē, Vidzemē, Latgalē un Zemgalē vēsta Latvijas reģionālo televīziju korespondenti. Raidījumu vada Ilze Vēbere, Ilze Dobele, Jānis Geste, Laura Vonda.

Dinamisks ikdienas kultūras aktualitāšu apskats katru darbdienas vakaru pēc "Dienas ziņām". Inteliģenti un emocionāli par norisēm vizuālajā mākslā, teātrī, kino, mūzikā un citās radošajās jomās. Raidījumu veido LTV Kultūras redakcijas žurnālisti, redaktori un režisori. Vadītāji – Jānis Holšteins-Upmanis, Adriāna Roze, Liene Jakovļeva un Edgars Raginskis.

Dokumentāls īsfilmu cikls, kurā skatītājs caur TV ekrānu nokļūst visdažādākajās pasaules vietās.

Dokumentāls īsfilmu cikls, kurā skatītājs caur TV ekrānu nokļūst visdažādākajās pasaules vietās.

Dokumentāls īsfilmu cikls, kurā skatītājs caur TV ekrānu nokļūst visdažādākajās pasaules vietās.

Raidījumā "1:1" [viens pret vienu] satiekas sabiedrībā zināma personība un žurnālists. Raidījums skaidro, analizē un ļauj izprast sabiedrībai nozīmīgas norises visdažādākajās dzīves jomās Latvijā un pasaulē, izprast personības nozīmīgumu, atbildību šo procesu virzībā. Viesi izvēlēti, ņemot vērā tā brīža aktualitātes vai arī konkrētās personas iespējamo ietekmi uz notikumiem nākotnē, – valsts pirmās amatpersonas, biznesa, kultūras un nevalstiskā sektora pārstāvji. Raidījumu vada žurnālists Gundars Rēders.

12 raidījumu ciklā skatītājiem būs iespējams iepazīties ar 12 dažādiem Latvijai raksturīgiem ainavu elementiem – vientuļiem lauku kokiem, dabiskajām pļavām, upēm, kāpām un citām vērtībām, kas pie mums vēl sastopamas. Raidījumā caur vecajām mākslas un dokumentālajām filmām varēs ieraudzīt, kāda ir bijusi Latvijas ainava pirms vairākiem gadu desmitiem, mēģināt saprast, kas tajā mainījies un ko mūsdienās darīt, lai saglabātu ainavas unikālās iezīmes.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Globālo ziņu laikmetā notikums Āzijā vai Amerikas kontinentā jau rīt var mainīt dzīvi Eiropā. Bet lēmums, kas pieņemts Rīgā – atbalsoties visā pasaulē. "Pasaules panorāma" piedāvā neatkarīgas un uzticamas ziņas, atspoguļojot un analizējot ārpolitikas aktualitātes, kā arī sarunas ar politologiem, ārpolitikas ekspertiem, pasaulē pazīstamām personībām par svarīgāko Baltijā un Ziemeļvalstīs, citviet Eiropā, kā arī visā pasaulē. Raidījumu vada LTV Ziņu dienesta ārzemju ziņu redaktori Toms Pastors un Ina Strazdiņa.

Latvijā vecākā informatīvā programma Panorāma , kas ēterā ir kopš 1958. gada, šo gadu laikā pulcējusi vairākus simtus darbinieku. Šodien Panorāmas veidošanā iesaistās gandrīz viss Latvijas televīzijas Ziņu dienests. Panorāma neapšaubāmi ir mediju ikona Latvijā, un daudz kas vairāk par vienkāršu ziņu raidījumu. Panorāma ir Atmodas lieciniece un veicinātāja. Ar šo raidījumu uzaugušas vairākas paaudzes, kurām Panorāmas skatīšanās ir nesatricināms ikvakara rituāls.

No pirmdienas līdz ceturtdienai 20:35 LTV1 demonstrē diskusiju raidījumu "Šodienas jautājums", kurā tiek analizēts un skaidrots kāds no attiecīgās dienas svarīgākajiem notikumiem. Koncentrēti, neieslīgstot liekvārdībā, raidījuma dalībnieki runā tiešām par būtiskāko! Operatīvi reaģējot uz aktuālajiem dienas notikumiem, studijā tiešraidē tiekas dažādu jomu eksperti un politiķi.

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Diskusijas un intervijas par sabiedrībai nozīmīgām norisēm. Vada žurnālists Jānis Domburs.

Ko mūsdienu pasaulē nozīmē būt kristietim, būt piederīgam kristīgajai tradīcijai? Kādi ir kritēriji? Vai obligāti ir jāpieder kādai kristīgajai draudzei, regulāri jāapmeklē baznīca? Vai jābūt kristītam? Vai jāpārzina Svētie Raksti? Runāsim arī par kristietības vietu nākotnes sabiedrībā.

Ziņas tiem, kas vēl neguļ! Īsi par vissvarīgākajiem un aktuālākajiem notikumiem Latvijā un pasaulē!

Jaunākie laika apstākļi un precīzākās prognozes Latvijai un Eiropai, ziņas par interesantām dabas parādībām un brīdinājumi par īpaši vērā ņemamiem hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem. Vadītāji – Toms Bricis, Ilze Skudra, Ramona Salmiņa.

Raidījuma "Literatūre" 7. epizodē skanēs valodas blīvība. Kad lidmašīnas riteņi pieskārās zemei, rakstnieks un tulkotājs Dzintars Sodums (1922–2008) pēc 65 gadu prombūtnes pamodās Latvijā, Ikšķilē, rakstnieces Noras Ikstenas virtuvē. Tur vārās auzu un kartupeļu putra, cepas reņģītes un rakstās blīva valoda. Tur Sodums iztulko noslēgumu Džeimsa Džoisa romānam "Uliss", kuru esot sācis tulkot, lai trimdas vakaros būtu, ko palasīt priekšā sievai. Tomēr romāns izrādījies garāks par kopīgajiem vakariem. Tagad pie galda, kur strādājis Sodums, savu jauno romānu raksta viņa mācekle Nora.

Raidījuma De facto pamatu veido žurnālistu pētniecība, analīze, prognozes un versijas. De facto tapšanā piedalās arī LTV Ziņu dienesta žurnālisti, kas uz nedēļā svarīgāko lūko paraudzīties no cita skatupunkta.

Pilsētā, kurā dibināta pirmā Filharmonija Baltijā, kurā dzimušas un radījušas daudzas izcilas, visā pasaulē atzītas mūzikas personības, ir tapusi mūsdienīga koncertzāle. "Lielā Dzintara" atklāšanas koncertā skanēs divu kurzemnieku — Liepājas nopietnākā simfoniķa Agra Engelmaņa radītā "Mūzika simfoniskajam orķestrim", kas piedzīvos savu pirmatskaņojumu, un šobrīd visā pasaulē visvairāk atskaņotā latviešu komponista Ērika Ešenvalda mūzika — dzirdēsim "Ceturto Liepājas koncertu" klarnetei un orķestrim, kurā solists būs Ints Dālderis. Kā arī Ludviga van Bēthovena nemirstīgais simfoniskās mūzikas šedevrs — 9. simfonija, kuras atskaņojumā piedalīsies mūziķu kolektīvs, kurš tiek uzskatīts par vienu no labākajiem šī skaņdarba atskaņotājiem pasaulē — Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Atklāšanas koncertā koncertzāles saimnieki — Liepājas Simfoniskais orķestris galvenā diriģenta Atvara Lakstīgalas vadībā, VAK "Latvija" un Kurzemes apvienotais koris muzicēs kopā ar izcilu starptautisku solistu kvartetu — soprānu Elizabeti Stridu no Zviedrijas, lietuviešu mecosoprānu Jovitu Vaškevičūti, igauņu tenoru Mati Turi un vienu no spožākajām latviešu vokālās mūzikas zvaigznēm — basbaritonu Egilu Siliņu.

12 raidījumu ciklā skatītājiem būs iespējams iepazīties ar 12 dažādiem Latvijai raksturīgiem ainavu elementiem – vientuļiem lauku kokiem, dabiskajām pļavām, upēm, kāpām un citām vērtībām, kas pie mums vēl sastopamas. Raidījumā caur vecajām mākslas un dokumentālajām filmām varēs ieraudzīt, kāda ir bijusi Latvijas ainava pirms vairākiem gadu desmitiem, mēģināt saprast, kas tajā mainījies un ko mūsdienās darīt, lai saglabātu ainavas unikālās iezīmes.

Raidījuma "4. studija" misija ir aktualizēt un palīdzēt risināt sabiedrībai aktuālus ikdienas jautājumus visās dzīves sfērās, kas ietekmē katra indivīda un sabiedrības dzīves kvalitāti. Raidījuma misija formulēta sauklī "Neērti jautājumi ērtākai ikdienai". Raidījums aktualizē un palīdz risināt problēmas, ar kurām saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs, sākot ar ģimeni, mācību un darba vidi, publisko telpu un beidzot ar dažādu privāto, pašvaldību un valsts iestāžu darbību un to sniegtajiem pakalpojumiem.

"Rīta Panorāma" – ēterā no pl. 6.30 – 8.30, iepazīstinot ar jaunāko informāciju par Latvijas un pasaules notikumiem un to attīstību, kā arī izvērtējot aizvadītās diennakts aktualitāšu nozīmību. "Rīta Panorāma" piedāvā arī jaunākās sporta aktualitātes, laika prognozi un sarunas ar studijas viesiem.

Heninga vecāki nav apmierināti ar dēla draudzenes izvēli. Heninga māte uzzina, ka Širīna ir istabene viesnīcā. Heninga tēvs lūdz Širīnu atteikties no Heninga. Lai nebūtu jādomā par nelaimīgo mīlestību pret Paulu, Džozija nolemj sportot. Viņa dodas pārgājienā mežā, kur devies arī Pauls ar Konstanci. Džozija paslēpjas no abiem mednieku tornī, bet tad viņai atgadās nepatīkama ķibele. Ariāna apgalvo, ka Lija viņu speciāli nogrūda pa kāpnēm, Roberts izsaka pārmetumus Lijai. Rozālija piedāvā Maksim un Vanesai nopirkt māju viņu vietā, bet Alfonss šaubās par šāda veida darījumu.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.

13 minūšu gari televīzijas stāsti vēsta par notikumiem un Latvijā īpašiem cilvēkiem, aptverot vēsturiskus, zinātnes, izglītības, pilsētas, lauku un daudzus citus tematus.